Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
satrīcēt
satrīcēt -trīcu, -trīci, -trīc, pag. -trīcēju intransitīvs, darbības vārds
Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
PiemēriUztraukumā sievietes balss satrīcēja.