sarūpēt
sarūpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sagādāt, arī sagatavot (ko).
PiemēriSarūpēt bērnam dāvanu.
- Sarūpēt bērnam dāvanu.
- Sarūpēt malku plītij.
- Rudens ir īstais laiks, lai sarūpētu sev meža veltes.
- Sarūpēt talciniekiem siltas pusdienas.
- Avīzes izdošanai tēmas un rakstus sarūpēju viena pati.
1.1.Sagādāt, arī nodrošināt (ko).
PiemēriVīrs sarūpējis sievai labu dzīvi.
- Vīrs sarūpējis sievai labu dzīvi.
- Vecāki sarūpējuši bērniem bezrūpīgu nākotni.