Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sarīdīt
sarīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
PiemēriSarīdīt suņus.
2.Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
PiemēriAprunātājs sarīda draugus citu pret citu.