sarunāties
sarunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos atgriezenisks, darbības vārds
1.Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
PiemēriSarunāties pusbalsī.
1.1.Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
PiemēriVecais vīrs sarunājās ar suni.
1.2.Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
PiemēriSarunāties zīmju valodā.