Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samīcīt
samīcīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
samīcīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
PiemēriSamīcīt mīklu.
Stabili vārdu savienojumiSamīcīt maizi.
2.sarunvaloda Saspaidīt, saburzīt (ko).
PiemēriOgas kastē samīcītas un mitras.
2.1.Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
PiemēriAutomašīnai avārijā samīcīts sāns.
2.2.Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
PiemēriNotriekt pretinieku zemē un kārtīgi samīcīt.