sakārnis
sakārnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
PiemēriKāja aizķērās aiz sakārņa.
- Kāja aizķērās aiz sakārņa.
- Nest uz ugunskuru vecus sakārņus.
2.Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
PiemēriIzkaltis kā sakārnis.
- Izkaltis kā sakārnis.
- Kaimiņš ir nejauks sakārnis.
- Vecs kā sakārnis.