Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sakārnis
sakārnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
PiemēriKāja aizķērās aiz sakārņa.
2.Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
PiemēriIzkaltis kā sakārnis.