sakarīgs
sakarīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sakarīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sakarīgi apstākļa vārds
sakarīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
PiemēriSakarīgs stāstījums.
- Sakarīgs stāstījums.
- Slimnieks spēj sakarīgi atbildēt.
- Nevaru neko sakarīgu pateikt.
- Runāt nesakarīgi.
2.sarunvaloda Loģisks, saprātīgs.
PiemēriSakarīgs cilvēks.
- Sakarīgs cilvēks.
- Kāds skolotājs uzskatāms par sakarīgu?
3.sarunvaloda Labs, piemērots; jēdzīgs.
PiemēriSakarīgs dators.
- Sakarīgs dators.
- Sakarīgs konkurss.
- Atrast kaut cik sakarīgu darbu.