Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sakārdināt
sakārdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
sakārdināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
PiemēriSakārdināt bērnu ar kūku.
  • Sakārdināt bērnu ar kūku.
  • Sakārdināt kaķi ar zivi.
1.1.Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
PiemēriZupas smarža sakārdina ubagu.
  • Zupas smarža sakārdina ubagu.
1.2.Izraisīt seksuālu tieksmi.
PiemēriIeva sakārdināja Ādamu ar parastu ābolu.
  • Ieva sakārdināja Ādamu ar parastu ābolu.
  • Kā sakārdināt vīrieti?