rīma
rīma kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
1.Ļoti ēdelīgs cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriLiels rīma.
- Liels rīma.
- Ir nu gan rīmas!
- Mazais cirslis ir pamatīgs rīma.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ļoti alkatīgs, negausīgs cilvēks.
PiemēriAlkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.
- Alkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.