riktīgs sarunvaloda
riktīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
riktīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
riktīgi apstākļa vārds
1.Kārtīgs, īsts, pamatīgs.
PiemēriRiktīgs rokasspiediens.
- Riktīgs rokasspiediens.
- Riktīga lauku saimniecība.
- Strādāt riktīgu darbu.
1.1.Īsts, patiess (par cilvēku).
PiemēriRiktīgs draugs.
- Riktīgs draugs.
- Esmu riktīga tēva meita.
2.Kvalitatīvs, labs.
PiemēriRiktīga manta.
- Riktīga manta.
3.Pareizs.
PiemēriKaut kas nav riktīgi.
- Kaut kas nav riktīgi.
Stabili vārdu savienojumiNav riktīgs.
- Nav riktīgs — saka par cilvēku, kas nav pie pilna prāta.
4.partikulas nozīmē; formā: apstākļa vārds Patiešām.
PiemēriRiktīgi laba reklāma.
- Riktīgi laba reklāma.
- Tā jau riktīgi var saslimt.
Cilme:No vācu richtig ‘pareizs, īsts’.