riktīgs sarunvaloda
riktīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
riktīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
riktīgi apstākļa vārds
1.Kārtīgs, īsts, pamatīgs.
PiemēriRiktīgs rokasspiediens.
1.1.Īsts, patiess (par cilvēku).
PiemēriRiktīgs draugs.
2.Kvalitatīvs, labs.
PiemēriRiktīga manta.
Cilme:No vācu richtig ‘pareizs, īsts’.