rīme
rīme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
PiemēriSacerēt rīmes.
- Sacerēt rīmes.
- Rakstīt rīmes, ne nopietnus dzejoļus.
- Asprātīgo rīmju autors Jānis Dreslers.
Stabili vārdu savienojumiKalt rīmes. Rīmju kalējs.
- Kalt rīmes — ironiska ekspresīvā nokrāsa radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
- Rīmju kalējs — rīmju sacerētājs.
Cilme:No lejasvācu riem ‘atskaņa’. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu.