rimt
rimt 3. pers. rimst, pag. rima intransitīvs, darbības vārds
1.Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
PiemēriVējš, lietus, putenis rimst.
1.1.Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
PiemēriNerimst sīvas kaujas.
Stabili vārdu savienojumiRimstošās svārstības.
1.2.Pakāpeniski kļūt klusākam un apklust (par skaņām, trokšņiem).
PiemēriRimst murdoņa auditorijā.
1.3.Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriLai bēdas rimst!
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.