rimt
rimt 3. pers. rimst, pag. rima darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
PiemēriVējš, lietus, putenis rimst.
- Vējš, lietus, putenis rimst.
- Vētra beidzot rimusi.
- Vakarā snigšana vēl nebija rimusi.
- Kara viesulis rimis.
1.1.Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
PiemēriNerimst sīvas kaujas.
- Nerimst sīvas kaujas.
- Nerimst strīdi, diskusijas.
- Asinis nerima tecēt.
- Aplausi nerima vismaz desmit minūtes.
- Vēlētāju aktivitāte nerima visas dienas garumā.
Stabili vārdu savienojumiRimstošās svārstības.
- Rimstošās svārstības — svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
1.2.Pakāpeniski kļūt klusākam un apklust (par skaņām, trokšņiem).
PiemēriRimst murdoņa auditorijā.
- Rimst murdoņa auditorijā.
- Dziesmas un smiekli nerima līdz pat rītam.
1.3.Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriLai bēdas rimst!
- Lai bēdas rimst!
- Ienaids ir rimis.
- Sāpes ir rimušas.
- Satraukums nerima.
- Mīlestība pret dziesmu nav rimusi.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt — poētiska stilistiskā nokrāsa saka, ja cilvēks mirst.