rinda
rinda sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
PiemēriKoku rinda.
Stabili vārdu savienojumiKā dzērves rindā. Pakaļējās rindas patskanis.
1.1.Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
PiemēriLiela, gara rinda.
1.2.Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
PiemēriDzīvokļu rinda.
2.Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
PiemēriRindas atkāpe.
Stabili vārdu savienojumiPārnest vārdu (jaunā rindā).
2.1.formā: daudzskaitlis Teksts.
PiemēriŠo rindu autors.
Stabili vārdu savienojumiLasīt starp rindām. Starp rindām.
3.joma: botānika Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
PiemēriVītolu, bērzu rinda.
Stabili vārdu savienojumiPaparžu rinda.
4.joma: matemātika Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
PiemēriNaturālo skaitļu rinda.