pieminēt
pieminēt -minu, -mini, -min, pag. -minēju darbības vārds; transitīvs
pieminējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Runājot, rakstot minēt, nosaukt (ko).
PiemēriDzirdēt pieminam savu vārdu.
- Dzirdēt pieminam savu vārdu.
- Šī vieta rakstos esot pieminēta jau 13. gadsimtā.
1.1.Runāt, rakstīt (par ko).
PiemēriPieminēt rakstnieku viņa jubilejas sakarā.
- Pieminēt rakstnieku viņa jubilejas sakarā.
2.Atcerēties; saglabāt atmiņā.
PiemēriPieminēt pāridarījumus.
- Pieminēt pāridarījumus.
- Pieminēt mirušos tuviniekus.
- Pieminēt ar labu.
- Nepiemini ar ļaunu.
Stabili vārdu savienojumiPiemini manus vārdus. Tu to pieminēsi.
- Piemini manus vārdus — saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
- Tu to pieminēsi — saka, draudot atriebties.