atcerēties
atcerēties -ceros [-cȩruôs], -ceries, -ceras [-cȩras], pag. -cerējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
PiemēriAtcerēties senus notikumus.
- Atcerēties senus notikumus.
- Atcerēties savu bērnību, jaunību.
- Atcerēties kādreiz mācīto.
- Neskaidri atcerēties savu vectēvu.
- Atcerēties to brīdi ar šausmām.
- Nevaru atcerēties, kur liku atslēgu.
1.1.Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
PiemēriAtcerēties, ka durvis palika neaizslēgtas.
- Atcerēties, ka durvis palika neaizslēgtas.
- Atcerējos, ka neiedzēru zāles.
2.Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
PiemēriIzlasīt un atcerēties zīmītē norādīto tālruņa numuru.
- Izlasīt un atcerēties zīmītē norādīto tālruņa numuru.
- Palīdzi atcerēties, ka jāsamaksā īre.
- Vienmēr atcerēties tēva doto padomu.
3.Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
PiemēriAtcerēties kritušos cīnītājus.
- Atcerēties kritušos cīnītājus.
- Atcerēties darbabiedru vārdadienā.
- Svētku reizē atcerēties pansionāta iemītniekus.