pakaļa sarunvaloda
pakaļa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens2.
PiemēriBērns skraida ar pliku pakaļu.
- Bērns skraida ar pliku pakaļu.
- Dabūsi pa pakaļu!
Stabili vārdu savienojumiNo pakaļas. Pie pakaļas.
- No pakaļas — sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
- Pie pakaļas idioma — vienalga.
1.1.Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
PiemēriBikses pakaļā izdilušas.
- Bikses pakaļā izdilušas.
1.2.Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
PiemēriGovs pakaļa.
- Govs pakaļa.
- Zirgs pagriež pret mums pakaļu.
2.Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
PiemēriRatu pakaļā piesieta govs.
- Ratu pakaļā piesieta govs.
- Uz ceļa atstātajam auto kāds ieskrējis pakaļā.