Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
notvaicēt
notvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
PiemēriNoadīto zeķi caur mitru drānu ar gludekli viegli notvaicē.
2.Tvaicējot pagatavot (ēdienu).
PiemēriNotvaicēt lasi.