Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noslāpt
noslāpt -slāpstu, -slāpsti, -slāpst, pag. -slāpu intransitīvs, darbības vārds
1.Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
PiemēriNoslāpt dūmos.
1.1.Pārstāt degt gaisa trūkuma dēļ.
PiemēriSlapjā malka nedega, uguns ātri noslāpa.
1.2.Pārstāt darboties.
PiemēriPēkšņi motors noslāpa.
2.Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
PiemēriSauciens noslāpa puteņa vērpetēs.
2.1.Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriCīņas spars pamazām noslāpa.
3.Izslāpt.
PiemēriViņš bija ļoti noslāpis.