noraizēties
noraizēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļoti raizēties.
PiemēriNoraizēties par slimo bērnu.
- Noraizēties par slimo bērnu.
- Viņš ir noraizējies par ģimenes drošību.
- Amatpersonas noraizējušās par eiro nākotni.
- "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
1.1. Tāds, kurā izpaužas raizes.
PiemēriNoraizējusies balss.
- Noraizējusies balss.