Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
norakt
norakt -roku [-rùoku], -roc [-rùoc], -rok [-rùok], pag. -raku darbības vārds; transitīvs
1.Rokot noņemt, novirzīt nost.
PiemēriNorakt zemes virskārtu.
  • Norakt zemes virskārtu.
  • Norakt kūdras slāni.
  • Norakt sniegu ap automašīnu.
  • Jūrmalas kāpa tika norakta.
2.Rokot novākt, noņemt; rokot novākt (kādā platībā).
PiemēriNorakt kartupeļus.
  • Norakt kartupeļus.
  • Frēziju sīpoli jānorok septembra beigās.
  • Norakt divas vagas kartupeļu.
  • Norakts kartupeļu lauks.
3.Ierakt, aprakt (ko kur).
PiemēriSuns norok kaulu.
  • Suns norok kaulu.
3.1.Apglabāt, apbedīt.
PiemēriSlepeni norakt līķi mežā.
  • Slepeni norakt līķi mežā.
  • Viņš jau sen kapos norakts.
4.sarunvaloda Panākt, ka (kas) netiek realizēts, īstenots.
PiemēriNorakt projektu.
  • Norakt projektu.
  • Norakt labu ideju, priekšlikumu.
Stabili vārdu savienojumiNorakt kara cirvi.