norakstīt

norakstīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds

1.Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.

PiemēriNorakstīt kūkas recepti.

Stabili vārdu savienojumiNorakstīt vārds vārdā. Norakstīt vārdu pa vārdam.

1.1.Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.

PiemēriNorakstīt no klasesbiedra mājas darbu.

2.Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.

PiemēriNorakstīt papīra lapu no augšas līdz apakšai.

3.novecojis Aizrakstīt (vēstuli).

PiemēriEs gaidīju, kad pārnāks komturs ar saviem bruņiniekiem.. Es norakstīju vēstuli bīskapam.

4.Rakstot izlietot.

PiemēriNorakstīt zīmuli līdz pašam galiņam.

5.Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).

PiemēriTēvs māju un zemi norakstījis dēlam.

6.Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.

PiemēriNorakstīt materiālās vērtības ar aktu.

6.1.Iegrāmatot izdevumos, zaudējumos.

PiemēriNorakstīt izdevumos automašīnas ekspluatācijas izmaksas.

Stabili vārdu savienojumiNorakstīt zaudējumos.

7.Uzskatīt (kādu) par nenoderīgu, nevajadzīgu.

PiemēriNorakstīt cilvēku pirms laika.