norāpot
norāpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
PiemēriPār galdu norāpo zirneklis.
- Pār galdu norāpo zirneklis.
- Četrrāpus norāpot no laukuma.
1.1.transitīvs Rāpojot vai rāpus veikt (kādu attālumu).
PiemēriNorāpot divus metrus.
- Norāpot divus metrus.
- Norāpot lielu gabalu.