noplūst
noplūst -plūstu, -plūsti, -plūst, pag. -plūdu darbības vārds; intransitīvs
noplūdums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
PiemēriPriekšlaicīgi noplūda augļa ūdeņi.
1.1.formā: trešā persona Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
PiemēriAtrast vietu, kur noplūst gāze.
2.Nonākt atklātībā, kļūt zināmam citiem.
PiemēriNoplūdusi informācija.
2.1.Pārklāties (ar lielu šķidruma daudzumu).
PiemēriVīrietis bija sviedriem noplūdis.