noplūst
noplūst -plūstu, -plūsti, -plūst, pag. -plūdu intransitīvs, darbības vārds
noplūdums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
PiemēriPriekšlaicīgi noplūda augļa ūdeņi.
1.1.formā: trešā persona Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
PiemēriAtrast vietu, kur noplūst gāze.
2.Nonākt atklātībā, kļūt zināmam citiem.
PiemēriNoplūdusi informācija.
2.1.Pārklāties (ar lielu šķidruma daudzumu).
PiemēriVīrietis bija sviedriem noplūdis.