noklusēt
noklusēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
PiemēriNoklusēt patiesību, dažus svarīgus faktus.
1.1.Neatklāt, neizpaust.
PiemēriNoklusēt notikušo.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nav zināms, pazīstams.
PiemēriPadomju varas noklusēts rakstnieks.