nodrebēt
nodrebēt -drebu [-drȩbu], -drebi, -dreb [-drȩb], pag. -drebēju darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
PiemēriNodrebēt bailēs.
- Nodrebēt bailēs.
- Neviļus nodrebēt.
- No pērkona grāviena nodreb logu rūtis.
- Zeme nodreb zem kājām.
- Viņas balss manāmi nodrebēja.
- Meitenes skropstas nodrebēja.
Stabili vārdu savienojumiNodreb ceļi.
- Nodreb ceļi — saka, ja izjūt lielas bailes.
Stabili vārdu savienojumiSirds nodreb.
- Sirds nodreb idioma — saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.