nodomāt
nodomāt [nùoduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
PiemēriPie sevis nodomāt.
- Pie sevis nodomāt.
- Ko viņš par mani nodomās?
- Itin bieži esmu nodomājusi – cik mums ir skaista zeme!
- Kāpēc tik bieži nodomājam, bet nepasakām labos vārdus cits citam?
1.1.Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
PiemēriNodomāju, ka labprāt šo grāmatu izlasītu.
- Nodomāju, ka labprāt šo grāmatu izlasītu.
- Esam nodomājuši doties ceļojumā.
- Viņš ir nodomājis studēt ārzemēs.