nodoms
nodoms [nùoduõms] lietvārds; vīriešu dzimte
Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
PiemēriNodoms apciemot vecākus.
- Nodoms apciemot vecākus.
- Vislabākie nodomi.
- Nākotnes nodomi.
- Atteikties no sava nodoma.
Stabili vārdu savienojumiAr nodomu. Nodomu protokols.
- Ar nodomu — apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- Nodomu protokols — dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.