Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
muļķoties
muļķoties -ojos, -ies, -as, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
PiemēriBērni pagalmā rotaļājās un muļķojās.
  • Bērni pagalmā rotaļājās un muļķojās.
  • Beidz muļķoties un sāc strādāt!
  • Puikas muļķojās, nevis strādāja.