Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
murkšķēt sarunvaloda
murkšķēt murkšķu, murkšķi, murkšķ, pag. murkšķēju transitīvs, darbības vārds
Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
PiemēriMurkšķēt kaut ko nesakarīgu.