mirstīgs
mirstīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mirstīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mirstīgi apstākļa vārds
mirstīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
PiemēriCilvēks ir mirstīgs.
- Cilvēks ir mirstīgs.
- Mirstīga radība.
Stabili vārdu savienojumiMirstīgās atliekas.
- Mirstīgās atliekas — miruša cilvēka ķermenis.
1.1. Parasts cilvēks.
PiemēriVienkāršie mirstīgie.
- Vienkāršie mirstīgie.
Stabili vārdu savienojumiParasts mirstīgais.
- Parasts mirstīgais ironiska ekspresīvā nokrāsa — saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.