lepns
lepns [lȩpns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
lepna [lȩpna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
lepni [lȩpni] apstākļa vārds
1.Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLepna meitene.
- Lepna meitene.
- Iet ar lepni paceltu galvu.
- Justies lepnam par savu valsti.
1.1.Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
PiemēriViņš ir kļuvis lepns.
- Viņš ir kļuvis lepns.
2.Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies; turīgs; tāds, kas nāk no augstākajiem sabiedrības slāņiem.
PiemēriLepni viesi.
- Lepni viesi.
- Lepni ģērbies.
2.1.Tāds, kam ir raksturīga bagātība, greznība; tāds, kurā izpaužas bagātība, greznība.
PiemēriSarīkot lepnas kāzas.
- Sarīkot lepnas kāzas.
- Lepni dzīvot.
2.2.Dārgs, grezns.
PiemēriŠūt lepnus tērpus.
- Šūt lepnus tērpus.
- Lepna māja.
- Iegādāties lepnu automašīnu.
- Apmesties lepnā viesnīcā.
Stabili vārdu savienojumiLepns kā pāvs; lepns kā gailis.
- Lepns kā pāvs; lepns kā gailis sarunvaloda — saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.