Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
lērums sarunvaloda
lērums [lȩ̃rùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liels (kā) daudzums.
PiemēriPilsētā ir lērums muzeju.
2.Spēcīgs troksnis.
PiemēriSuņi saceļ lielu lērumu.
Cilme:No vācu Lärm ‘troksnis’.