lepnums
lepnums [lȩpnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
PiemēriMeitenes lepnums.
2.Tas, ar ko var lepoties, tas, kas dara godu.
PiemēriLatviešu rakstniecības lepnums.