turīgs
turīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
turīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
turīgi apstākļa vārds
turīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
PiemēriTurīgs cilvēks.
- Turīgs cilvēks.
- Kļūt par turīgu baņķieri.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem.
PiemēriTurīga dzīve.
- Turīga dzīve.
- Labā izglītība solīja turīgu nākotni.
- Trīs gadi aiztecēja labi un turīgi, bet tad uznāca neraža..