lauzīt
lauzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
PiemēriLauzīt sērkociņu arvien sīkākos gabaliņos.
1.1.Vairākkārt liecot, lokot, panākt, ka (kas) lūzt.
PiemēriVējš lauzīja koku zarus.
Stabili vārdu savienojumiLauzīta līnija.
2.Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
PiemēriLauzīt kaulus.
3.Nepareizi, kļūdaini runāt (citā valodā).
PiemēriRunāt lauzītā valodā.
Stabili vārdu savienojumiLauzīt galvu. Lauzīt rokas.