Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iztvīkt
iztvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku intransitīvs, darbības vārds
iztvīkties atgriezenisks, darbības vārds
iztvīkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
PiemēriIztvīkusi zeme.
1.1.Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
PiemēriIztvīcis ceļotājs.
1.2.pārnestā nozīmē Stipri vēlēties (ko), ilgāku laiku tiekties (pēc kā).
PiemēriIztvīkt gaidās.