iztrūkt2
iztrūkt -trūkstu, -trūksti, -trūkst, pag. -trūku intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
PiemēriIztrūkst pamatojums.
2.nevēlams Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
PiemēriKlasē iztrūkst daži skolēni.