iztecēt1
iztecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
iztecējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
PiemēriUpe iztek no ezera.
- Upe iztek no ezera.
- Avotiņš iztek no klints pakājes.
2.Tekot izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriPagaidīt, kamēr no vannas iztek ūdens.
- Pagaidīt, kamēr no vannas iztek ūdens.
- Sula iztecējusi caur filtru.
2.1.Tekot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
PiemēriCaurais spainis iztecējis.
- Caurais spainis iztecējis.
2.2.Izdalīt šķidrumu.
PiemēriAugonis pārtrūcis un iztecējis.
- Augonis pārtrūcis un iztecējis.
Stabili vārdu savienojumiIztecēt taukos.
- Iztecēt taukos — tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
3.Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
PiemēriSmiltis iztek caur pirkstiem.
- Smiltis iztek caur pirkstiem.
3.1.Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
PiemēriSmilšu pulkstenis iztecējis.
- Smilšu pulkstenis iztecējis.
4.Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
PiemēriKamols iztecējis.
- Kamols iztecējis.
5.nevēlams Izbeigties.
PiemēriPrece ar iztecējušu derīguma termiņu.
- Prece ar iztecējušu derīguma termiņu.