izsacīt
izsacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju darbības vārds; transitīvs
izsacījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
PiemēriIzsacīt savas pārdomas.
- Izsacīt savas pārdomas.
- Izsacīt vēlēšanos.
- Izsacīt nožēlu par notikušo.
- Rakstnieks savā darbā izsaka pārsteidzošas atziņas.
1.1.Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
PiemēriSavos darbos mākslinieks izsaka optimistisku pārliecību un dzīvesprieku.
- Savos darbos mākslinieks izsaka optimistisku pārliecību un dzīvesprieku.
1.2.Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
PiemēriIzsacīt piekrišanu ar galvas mājienu.
- Izsacīt piekrišanu ar galvas mājienu.
- Izsacīt atzinību ar aplausiem.
- Skatiens izsaka nemieru.
2.Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
PiemēriDirektors ar pavēli izsaka pateicību, rājienu.
- Direktors ar pavēli izsaka pateicību, rājienu.
3.Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
PiemēriAsinsspiedienu izsaka ar diviem skaitļiem.
- Asinsspiedienu izsaka ar diviem skaitļiem.
3.1.formā: trešā persona Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
PiemēriNosauktie skaitļi ne vienmēr izsaka paveikto.
- Nosauktie skaitļi ne vienmēr izsaka paveikto.