izrušināt
izrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
PiemēriIzrušināt zemi.
- Izrušināt zemi.
- Izrušinātas cukurbietes.
1.1.Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
PiemēriIzrušināt pelnus.
- Izrušināt pelnus.
2.Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrušināt kartupeļus no vagas.
- Izrušināt kartupeļus no vagas.
3.Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
PiemēriIzrušināt bedrīti.
- Izrušināt bedrīti.