izrušināt
izrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
PiemēriIzrušināt zemi.
1.1.Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
PiemēriIzrušināt pelnus.
2.Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrušināt kartupeļus no vagas.
3.Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
PiemēriIzrušināt bedrīti.