izrīkot
izrīkot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
PiemēriIzrīkot ļaudis, talciniekus.
1.1.Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
PiemēriIzrīkot darbus.
2.novecojis Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
PiemēriIzrīkot viesības.