izrikšot
izrikšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs izrikšo no staļļa.
2.sarunvaloda Ātri izskriet (par cilvēku).
PiemēriZēni izrikšo no pagalma.
2.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Izstaigāt, izskraidīt.
PiemēriIzrikšot visu pilsētu.