izrietēt
izrietēt 3. pers. -riet, pag. -rietēja darbības vārds; intransitīvs
1.Tikt izsecinātam.
PiemēriNo teiktā izriet svarīgs secinājums.
- No teiktā izriet svarīgs secinājums.
1.1.Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
PiemēriSekas, kas varētu izrietēt.
- Sekas, kas varētu izrietēt.
- Apdāvināšanās izriet no Ziemsvētku būtības.
1.2.Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.).
PiemēriNo līguma izriet vairākas saistības.
- No līguma izriet vairākas saistības.