izlocīt1
izlocīt [izlùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju transitīvs, darbības vārds
1.Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
PiemēriIzlocīt no papīra kuģīti.
1.1.Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
Stabili vārdu savienojumiIzlocīt zāģi.
2.Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
PiemēriJūras vēju izlocītas priedes.
3.Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
PiemēriKoristi izloka balsis.
Stabili vārdu savienojumiIzlocīt kājas.