izgrūst
izgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu transitīvs, darbības vārds
1.Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgrūst malku no kravas kastes.
1.1.Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
PiemēriLokomotīve izgrūda tvaika mutuli.
2.Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
PiemēriSuns izgrūda dusmīgus rējienus.
2.1.Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
PiemēriIzgrūst dusmīgus vārdus.
Stabili vārdu savienojumiIzgrūst caur zobiem.
2.2.sarunvaloda Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
PiemēriBērns nedomājot izgrūda par savu noslēpumu.
3.sarunvaloda Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
PiemēriIzgrūst visu algu sīkumos.