Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ierūkties
ierūkties -rūcos, -rūcies, -rūcas, pag. -rūcos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
PiemēriIerūcas suns.
  • Ierūcas suns.
  • Krātiņā ierūcas lācis.
1.1.sarunvaloda Īgni, nelaipni ierunāties.
Piemēri"To nevar!" viņš dusmīgi ierūcas.
  • "To nevar!" viņš dusmīgi ierūcas.
2.formā: trešā persona Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
PiemēriPērkons ierūcās pavisam tuvu.
  • Pērkons ierūcās pavisam tuvu.
  • Liesmas vējā ierūcas.
3.formā: trešā persona Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
PiemēriIerūcas laivas motors un dodamies ceļā.
  • Ierūcas laivas motors un dodamies ceļā.
  • Tālumā ierūcas braucoša mašīna.