ielocīties
ielocīties [ìelùocîtiês] -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
PiemēriBlūzei apkakle ielocījusies.
2.Saliecoties iespraukties, iesēsties u. tml.
PiemēriPasažieri ielokās šaurajās autobusa sēdvietās.
2.1.Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriZalktis ielokās ūdenī.
2.2.Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
PiemēriPēc brīža ceļš atkal ielokās mežā.
3.Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
PiemēriSākumā, kamēr ielokās, ir grūti.