ielīst
ielīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu intransitīvs, darbības vārds
1.Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
PiemēriZalktis ielien zālē.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriZēns uz vēdera ielien garajā zālē.
2.Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriPa šauro spraugu ielīst alā.
2.1.Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIelīst jauno eglīšu biezoknī.
2.2.sarunvaloda Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
PiemēriAr grūtībām ielīst hidrotērpā.
3.Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
PiemēriIelīst kaktā, kur mierīgāk.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) zemē ielīst. Aiz kauna (vai) zemē ielīst. Ielīst kāda ādā. No kauna (vai) zemē ielīst.