ielīst
ielīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu darbības vārds; intransitīvs
1.Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
PiemēriZalktis ielien zālē.
- Zalktis ielien zālē.
- Slieka ielīdusi zemē.
- Bite ielien stropā.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriZēns uz vēdera ielien garajā zālē.
- Zēns uz vēdera ielien garajā zālē.
- Izlūki ielien atpakaļ ierakumā.
2.Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriPa šauro spraugu ielīst alā.
- Pa šauro spraugu ielīst alā.
- Mēģināt ielīst pa vēdlodziņu.
- Pa žoga caurumu kaķis ielien kaimiņu sētā.
2.1.Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIelīst jauno eglīšu biezoknī.
- Ielīst jauno eglīšu biezoknī.
- pārnestā nozīmē Cilvēkā jau nevar ielīst.
2.2.sarunvaloda Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
PiemēriAr grūtībām ielīst hidrotērpā.
- Ar grūtībām ielīst hidrotērpā.
- Nevaru vairs ielīst savā vecajā mētelī.
- Visas mantas ielien vienā čemodānā.
3.Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
PiemēriIelīst kaktā, kur mierīgāk.
- Ielīst kaktā, kur mierīgāk.
- Ielīst savā istabā un nerādīties.
- Ielīst šķūnī pārgulēt nakti.
- Govs ielīdusi sakņu dārzā.
4.sarunvaloda Iegulties.
PiemēriViņš ielīda gultā un tūlīt aizmiga.
- Viņš ielīda gultā un tūlīt aizmiga.
- Ielīst salmos un tīksmi izstiepties.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) zemē ielīst. Aiz kauna (vai) zemē ielīst. Ielīst kāda ādā. No kauna (vai) zemē ielīst.
- (Kā) zemē ielīst idioma — paslēpties, pazust.
- Aiz kauna (vai) zemē ielīst idioma — justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- Ielīst kāda ādā idioma — sarunvaloda iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- No kauna (vai) zemē ielīst idioma — justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.