ielocīt
ielocīt [ìelùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
ielocījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ieliekt, mazliet saliekt.
PiemēriNejauši ielocīt grāmatas lapu.
2.Lokot iestrādāt, ievietot.
PiemēriIelocītais raksts.
2.1.pārnestā nozīmē Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
PiemēriIelocīt garo augumu mašīnā.
3.Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
PiemēriIelocīt kājas.
Stabili vārdu savienojumiIelocīt kaulus.
4.sarunvaloda Apēst ar lielu ēstgribu.
PiemēriKopā ar pienu ielocīt trīs rikas maizes.