ielocīt
ielocīt [ìelùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju transitīvs, darbības vārds
ielocījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ieliekt, mazliet saliekt.
PiemēriNejauši ielocīt grāmatas lapu.
2.Lokot iestrādāt, ievietot.
PiemēriIelocītais raksts.
2.1.pārnestā nozīmē Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
PiemēriIelocīt garo augumu mašīnā.
3.Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
PiemēriIelocīt kājas.
Stabili vārdu savienojumiIelocīt kaulus.
4.sarunvaloda Apēst ar lielu ēstgribu.
PiemēriKopā ar pienu ielocīt trīs rikas maizes.