ielocīt
ielocīt [ìelùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
ielocījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ieliekt, mazliet saliekt.
PiemēriNejauši ielocīt grāmatas lapu.
- Nejauši ielocīt grāmatas lapu.
- Ielocīt salvetes stūri uz iekšu.
- Ielocīt cepures nagu.
2.Lokot iestrādāt, ievietot.
PiemēriIelocītais raksts.
- Ielocītais raksts.
- Ielocīt klūdziņu pinumā.
2.1.pārnestā nozīmē Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
PiemēriIelocīt garo augumu mašīnā.
- Ielocīt garo augumu mašīnā.
3.Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
PiemēriIelocīt kājas.
- Ielocīt kājas.
- Koristi ieloka balsis.
Stabili vārdu savienojumiIelocīt kaulus.
- Ielocīt kaulus — ievingrināt locekļus, locītavas.
4.sarunvaloda Apēst ar lielu ēstgribu.
PiemēriKopā ar pienu ielocīt trīs rikas maizes.
- Kopā ar pienu ielocīt trīs rikas maizes.
- Kaķis ielocījis visas noliktās reņģes.