iebrucējs
iebrucējs lietvārds; vīriešu dzimte
iebrucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
PiemēriIebrucēju karaspēks.
1.1.Tas, kas iekļūst ar varu (piem., cita īpašumā).
PiemēriAr pistoli bruņojies iebrucējs.